Kādas ir populistu izredzes iekļūt nākamajā Saeimā?
Populistu iegūto vietu skaits nākamajā Saeimā būs atkarīgs no tā vai iedzīvotāju vidū dominēs bailes no kara vai arī dusmas par strauji uzlēkušajām pārtikas un enerģijas cenām.
Inga Spriņģe, pētnieciskā žurnāliste, Re:Baltica
“Latvijas valdību vada idioti,” – trīs dienas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, savā Facebook sienā rakstīja savulaik par vienu no Latvijas oligarhiem dēvētais Ainārs Šlesers. Šleseru sadusmoja, ka atsevišķi ministri piedāvāja ieviest sankcijas pret Krieviju, lai novērstu tuvojošos karu. Viņš aicinājumu pēc sankcijām sauca par “politisko cīņu starp valdības partijām” un aicināja mācīties no Somijas, kas par tādām lietām “nebļaustās”.
Šleseram pašam bļaustīšanās tobrīd bija kļuvusi par ikdienu. Pēc desmit gadu pazušanas no sabiedrības acīm, viņš pērn paziņoja par atgriešanos politikā.
Viņu varētu saukt par partiju sērijveida dibinātāju, jo pērn izveidotā – Latvija pirmajā vietā – viņam ir jau astotā. Iepriekšējo nesamaksātais parāds par dažādiem pārkāpumiem valstij pārsniedz 860 tūkstošus eiro. Lai tos nemaksātu, izdevīgāk ir dibināt jaunu politisko projektu.
Šlesera atgriešanās sakrita ar laiku, kad prokuratūra viņam uzrādīja apsūdzību par nelikumībām digitālās TV ieviešanas lietā (pirmās instances tiesa viņu šogad janvārī attaisnoja) un gandrīz 25 miljonu eiro lieliem zaudējumiem ogļu pārkraušanas biznesā Rīgas brīvostā. Tajā viņš saimniekoja kopā ar ekspremjeru Andri Šķēli, ar kuru slēpti pie šī biznesa tika vēl laikā, kad darbojās aktīvajā politikā.
Īsi pirms apsūdzības uzrādīšanas, biznesa daļas ostā Šlesers atdeva dēlam. Bet uz to brīdi tas faktiski jau bija miris, jo Krievija bija pārtraukusi savu ogļu sūtīšanu caur Latviju. Daļa Šlesera biznesa vienmēr bijusi saistīta ar tranzītu no Krievijas, ar ko varētu būt skaidrojama arī viņa agresīvā reakcija uz aicinājumiem ieviest sankcijas pret šo kaimiņvalsti.
Šlesers izmanto dezinformācijas izplatītājus
Uzsākot politisko atgriešanos, Šlesers darīja to, ko dara visi populisti. Kļuva aktīvs Facebook un sāka lamāt valdību. (Facebook Latvijā ir galvenā sociālo mediju platforma priekšvēlēšanu cīņā, lai gan ir mēģinājumi izmantot arī Instagram un TikTok. Atšķirībā no ASV, Twitter Latvijā patērē vairāk viedokļu līderi un žurnālisti, līdz ar to tā mazāk pateicīga populismam).
Šlesers premjeru Krišjāni Kariņu sauca par “pajoliņu” un “jampampiņu”; draudēja, ka tauta viņu “iznesīs ar kājām pa priekšu” un solīja parūpēties par no Covid-19 ierobežojumos cietušajiem.
Korona vīrusa plosīšanās Šleseram nāca kā Dieva dāvana. Cilvēki bija noguruši un meklēja vainīgo uz kā izgāzt dusmas. Uzticība valdībai bija zema. Ar vakcināciju neveicās. Pieņemtie ierobežojumi nereti bija neloģiski un sasteigti.
Šlesers sava sacītā popularizēšanai izmantoja vēl vienu korona vīrusa krīzes radīto negatīvo blakusefektu – uzplaukušo sazvērestības teoriju izplatītāju tīklu.
Kad pērn septembrī Šlesers pie Rīgas pils pulcēja vairāk nekā tūkstots protestētāju pret Covid-19 ierobežojumiem, uz improvizētās skatuves runas teikt kāpa teju viss Latvijas dezinformatoru zieds. Tur bija tirgonis, kurš piedēvē ūdenim maģiskas īpašības un tāpēc ir sodīts par patērētāju maldināšanu. Ar telefoniem notiekošo Facebook toreiz translēja kāds new age draudzes līderis.
Turpat blakus nepacietīgi mīņājās par pasu viltošanas organizēšanu notiesāts uzņēmējs no Latgales.
Toreiz saskaitīju, ka ar šo cilvēku aicinājumiem ierasties uz piketu un ar pasākuma video Facebook lietotāji bija dalījušies vismaz 34 tūkstošus reižu. Salīdzinājumam – Šlesera paša uzsaukumiem Facebook bija uz pusi mazāk share.
Aldis Gobzems izrāda apakšbikses
Izmantojot šīs pašas metodes – cīņu pret Covid-19 ierobežojumiem un sazvērestību teoriju izplatītājus, vēl vairāk iedzīvotājus uz protestiem bija izdevies savākt tikai Saeimas deputātam Aldim Gobzemam. Cīņā uz lielākā populista titulu un neapmierinātā vēlētāja balsīm viņš bija nopietnākais konkurents Šleseram. Lai arī aizkulisēs izskanējuši minējumi, ka Šlesers un Gobzems patiesībā darbojas kopā, abi to vienmēr nolieguši. (Šeit mūsu pētījums par to, kā pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām ar Šleseru saistītā avīze Dienas Bizness atbalstīja Gobzemu.)
Valdības sūnīšanu kā galveno taktiku izbijušais advokāts Gobzems veiksmīgi izmantoja jau pirms četriem gadiem, kad iekļuva parlamentā no galvenās populistu partijas KPV LV. Līdzīgi kā ASV eksprezidents Donalds Tramps, arī Gobzems regulāri uzbruka medijiem un draudēja atlaist no darba sev netīkamus sabiedriskā medija žurnālistus, “kad es būšu premjers”.
Par premjeru gan viņš nekļuva sava lielā ego dēļ. Līderu nesaskaņu dēļ, partija KPV LV drīz vien sašķēlās. Gobzems izveidoja neatkarīgu deputātu grupu un sāka vākt komandu jaunai partijai, kas šobrīd saucas Katram un Katrai. Lai iegūtu popularitāti, viņš izmantoja deep state retoriku. Būdams harizmātisks orators, viņam jau pirms iepriekšējām vēlēšanām izdevās savākt lielu sekotāju skaitu, bet korona vīrusa atnākšana tam tikai piedeva spēku. Ar kliedzienu “Iespraudiet sev [vakcīnas] pakaļā!” – viņš rīkoja protesta akcijas pie valdības un Rīgas pils, uz kurām pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku.
Gobzema sekotājiem netraucēja fakts, ka viņš pats, kas korupcijā vainoja teju visus politiķus, nemitīgi sociālajos medijos eksponēja dārgu dzīvesveidu, ko par deputāta algu nevarētu atļauties. Pērn ar kolēģi izpētījām, ka savās regulārajās foto sesijās Gobzems pozē 500 eiro vērtās Zegna kurpēs, pāris tūkstošu eiro vērtā Burberry lietusmētelī un saules brillēs vēl par pāris simtiem. Viņa velosipēds maksāja ap 6000 eiro (un vēl 350 eiro par speciālām sporta kurpēm) – kopā tik, cik viens policists kārtībnieks nopelna gadā. Tikmēr viņa ienākumu deklarācija rādīja, ka politiķim nav uzkrājumu un viņš pārtiek tikai no algas Saeimā, kas pēc nodokļiem bija ap 2300 eiro mēnesī.
Kad jautāju pašam Gobzemam, no kurienes nauda, viņš atbildēja: “Pērkamas sievietes mani neinteresē un es viņām neatskaitos.” Un iefilmēja TikTok video, kurā izrāda savas apakšbikses.
Visu maina karš
Krievijas iebrukums Ukrainā parādīja daudzu (topošo) politiķu patiesās sejas.
Aizbildinoties ar it kā saņemtiem draudiem un bailēm par bērnu dzīvību, Gobzems izdzēsa lielu daļu savu sociālo mediju saturu (līdzīgi viņš rīkojās pēc iepriekšējām vēlēšanām) un pārcēlās dzīvot uz Spāniju. (Tiesa, viņš atsācis sociālajos medijos lamāt valdību un regulāri piebraukā uz Latviju, kur nenomaksāto nodokļu un Covid-19 ierobežojumu pārkāpumu uzlikto sodu dēļ, izpārdod savu mantu.)
Šlesers dzēsa Facebook ierakstu, kurā valdību sauc par “idiotiem” un no partijas izslēdza viņu Valsts prezidenta kandidāti un Saeimas deputāti Jūliju Stepaņenko, kas nosodījumam nepiekrita. (Stepaņenko Saeimā ievēlēja no Saskaņas, tad viņa pievienojās Gobzema partijai un pēcāk Šleseram.)
Paša Šlesera Facebook ierakstos tiešu Krievijas nosodījumu nevar manīt. No sankcijām cieta viņa biznesa partneri. Drīz pēc kara uzsākšanas, Eiropas Savienība sankciju sarakstā iekļāva Krievijas miljardieri Dmitriju Mazepinu, kuram Rīgas brīvostā piederēja minerālmēslu ražotājs Uralchem un kuru uz Latviju savulaik atveda tieši Šlesers.
Arī Šlesera labās rokas, bijušā žurnālista un aktīva sazvērestību teoriju piekritēja Sandra Toča (viņš dalās ar Breitbart ziņām) Facebook profilā ir vispārīgi saukļi no sērijas – mēs pret karu un par mieru.
Februārī izskatījās, ka uz brīdi galvenie populisti zaudēja savu spozmi, jo nebija spēcīgas tēmas pret ko iestāties. Korona vīrusa radītie ierobežojumi lēnām tika atcelti, bet karš populistiskiem saukļiem ir nepateicīgs.
SKDS sabiedriskās aptaujas dati rādi, ka īsi pirms Krievijas iebrukuma starp balstiesīgajiem iedzīvotājiem, kas zināja par ko vēlēs, Šlesera partija būtu ieguvusi 7,4%.
Īsi pēc kara, tikai 4,3%, tātad partija nepārsniegtu iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru.
Martā Šlesers savai priekšvēlēšanu kampaņai izvēlējās jaunu tēmu (patiesībā viņam jau vecu) – “ģimenes vērtību” sargāšanu.
Iemesls tam ir marta beigās Saeimā konceptuāli atbalstītais Civilās Savienības likums, kas ļautu arī viendzimuma pāriem pie notāra noslēgt vienošanos par nemantiskām un mantiskām tiesībām. Šāds likums ir rezultāts 2020.gada Satversmes tiesas spriedumam, kas lēma: Darba likumā iekļautā norma, ka tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas pienākas tikai tēvam, neatbilst Satversmei. Konservatīvie šo jauno likumu uztvēra kā soli tuvāk geju pāru attiecību legalizēšanai.
Protestējot pret šo likumu, Šleseru atbalstošie mūziķi, saksofonists Deniss Paškevičs un dziedātāja Jolanta Gulbe, uzsāka bezmaksas koncerttūri pa Latviju “dabiskas ģimenes” atbalstam. Koncertos viņi aicina parakstīties par referenduma rosināšanu, lai Satversmē nostiprinātu, ka ģimeni veido vīrietis un sieviete. Kopā ar mūziķiem šajā tūrē dodas arī Šlesers.
Vēsture atkārtojas, jo 2005.gadā tobrīd pēc Šlesera vadītās tā dēvētās “mācītājpartijas” iniciatīvas Saeima Satversmē noteica, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti.
Lai tagad rosinātu referendumu par grozījumiem Satversmē, nepieciešams savākt 155 tūkstošus iedzīvotāju parakstu. Šī raksta tapšanas brīdī, jūnija vidū, bija savākti 52 tūkstoši.
Iespējams, Šleseram pat nav svarīgi pie tiem tikt. Daudz būtiskāka ir iespēja kopā ar mūziķiem braukāt pa Latviju, uzrunājot iedzīvotājus. KNAB jau paziņojis, ka saistībā ar šiem koncertiem, ierosinājis administratīvā pārkāpuma procesu par iespējamiem politiskās aģitācijas pārkāpumiem.
Kādas izredzes?
Jaunākie SKDS iedzīvotāju aptaujas dati rāda, ka starp izlēmušajiem vēlētājiem Šlesera partijas popularitāte nedaudz augusi un balansē uz 5% robežas. Nedaudz augusi arī Gobzema partijas popularitāte, taču būtiskākās izmaiņas notikušas partiju vidū, kas cīnās par krieviski runājošo vēlētāju balsīm.
Pēc kara savas līdera pozīcijas zaudēja partija Saskaņa, kas gadiem ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu priekšgalā monopolizēja krieviski runājošo vēlētāju balsis. Saskaņas reitingi strauji sāka krist, kad tā nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā. Toties uzrāvienu ieguva bijušā saskaņieša un populista Alekseja Rosļikova partija Stabilitātei!. Viņš arī regulāri ieradās uztaisīt savu Facebook video gan Šlesera, gan Gobzema rīkotajos protesta pasākumos pret Covid-19 ierobežojumiem un izceļas ar vissirslikti retoriku.
Arī Šlesers daļēji cenšas iegūt krieviski runājošo vēlētāju balsis, taču Rosļikovs nav viņa tiešais konkurents. Izredzes pārsniegt 5% barjeru ir abiem. Jau šobrīd redzams, ka abi paralēli ģimeņu aizsargāšanai, ķērušies pie valdības sūnīšanas par strauji uzlēkušajām pārtikas un enerģijas cenām. Cik tā izrādīsies veiksmīga un kāds būs šo partiju iegūtais vietu skaits Saeimā noteiks tas, vai pirms vēlēšanām iedzīvotāju vidū vairāk valdīs bailes no kara (kā rezultātā strauji augusi popularitāte valdošās koalīcijas partijām), vai arī bailes par izdzīvošanu.